Briviba! net

Izvēle doties uz fizisko kazino vai izmantot online kazino pakalpojumus katram pašam ir jāizsver, apdomājot svarīgos aspektus un savas iespējas. Neapšaubāmi, ka katrai no attiecīgajām iespējām ir savas pozitīvās un savas negatīvās puses, tomēr viena no svarīgākajām lietām, par kuru ir jāatceras, spēlējot azartspēlēs, ir nauda.

Gan fiziskais, gan arī online kazino bieži Jums piedāvās personīgā labuma gūšanas solījumu, bet tas notiks tiešām dažādos veidos. Abu veidu kazino Jūs bieži saņemsiet piedāvājumus vai reklāmas balvas, lai stimulētu Jūsu personīgo, maksimālo interesi. Tas viss tiek darīts, jo uzņēmumi vienmēr vēlas uzlabot Jūsu kazino pieredzi un paaugstināt izklaides vērtību Jūsu acīs. Tas var izpausties bezmaksas maltīšu un dzērienu vai bezmaksas biļešu un bonusu veidā. Kad esat atstājuši kazino pasauli, attiecīgie kazino operatori var turpināt sūtīt Jums šīs akcijas, lai padarītu Jūsu nākamo vizīti vēl labāku.

Tiešsaistes kazino nav fiziskas bāzes, tāpēc piedāvāt bezmaksas dzērienus būtu neloģiski, tomēr tā vietā tiešsaistes kazino piedāvā dažādas ekstras, piemēram, prēmijas (par pierakstīšanos un regulāru spēlēšanu) vai citus bonusus, piemēram, bezmaksas griezienus. Konkurētspējīgajā tirgū, kurā ir tik daudz tiešsaistes kazino, un to skaits katru dienu pieaug, ir ļoti svarīgi Jūs noturēt kā klientu, jo protams, ka katrs spēlētājs meklē visizdevīgākos piedāvājumus un griežas pie tā kazino operatora, kurš tādus sniedz. 

Ieguldot savu naudu azartspēlēs online kazino, ilgtermiņā gūt lielākus laimestus, jo veicot braucienu uz reālu kazino, Jums ir jāņem vērā izdevumi par pasu braucienu un dažreiz arī par ēdināšanu vai jebko citu, ko izvēlaties iegādāties, esot kazino zālē. Protams, ka nedrīkst aizmirst arī par reāli iztērēto naudu, kas tika veltīta pašām spēlēm, jo tā sastāda lielāko tēriņu skaitu. Šajā ziņā tiešsaistes kazino spēlēšana iz izdevīgāka, jo mājas lapas uzturēšanai un citām izmaksām ir jāvelta daudz mazāk ienākumu, nekā visam, par ko nākas maksāt fizisko kazino saimniekiem – šī iemesla dēļ tiešsaistes kazino bieži vien var Jums sniegt izdevīgākus piedāvājumus par zemāku cenu.  Ja spēlējot sajūtat sevī nīgrumu vai neapmierinātību par lēno naudas plūsmu, Jūs varat vienkārši atteikties un atgriezties vēlāk, kad jutīsieties labāk.

Fiziskajos kazino šādu lēmumu pieņemt ir grūtāk, jo ir iesaistīti citi faktori, piemēram, ja dosieties prom tagad, tas nozīmē, ka šī spēļu sesija nav bijusi veiksmīga un visu tālo ceļu esat veicis pilnīgi par velti. Šādos gadījumos pastāv kārdinājums turpināt spēlēt līdz uzvarai, tomēr tā varat pazaudēt lielu naudas summu, kura ir daudz lielāka par to, kuru bijāt plānojis tērēt, pirms ieradāties. 

Vēl viens faktors, par kuru padomāt, ir tas, kā kazino valūta, ko izmantojat, iedarbojas uz to, kā to uztverat un tērējat. Izmantojot tiešsaistes kazino, Jums jāievada sava konta informācija, lai noguldītu un izņemtu naudu. Pat ar neskaitāmām metodēm, ko piedāvā kazino, šis process var ilgt pāris dienas. Fiziskajā kazino Jūsu darījumi ir tūlītēji, kas šķiet ļoti pievilcīgs faktors lielākajai daļai klientu  –  tomēr diemžēl tas rosina tērēt vairāk.

Būsim godīgi – ja Jums rokās ir spilgtas krāsas plastikāta kazino monētiņas, var būt grūti tos uztvert kā īstu naudu, tādēļ to tērēšana notiek daudz vieglprātīgāk. Ja vēlaties rūpēties par savu finansiālo situāciju un iespēju robežās taupīt, iesakām izmantot tiešsaistes kazino, kuros ir lielāka spēļu dažādība un mazāk kārdinājumu.

Dažreiz ir gadījies uzklausīt viedokli, ka kazino piedāvātie bonusi nav īsti un tie kalpo tikai naudas izmānīšanai no spēlētāja. Šajā ierakstā atklāsim patiesību par to, vai kazino iegūstamie bonusi tiešām ir to vērti un kādi tie var būt.

Kazino parasti atšķir Jūsu reālo naudu un bonusa naudas, kuru tie Jums piešķir, kad reģistrējaties.  Ideja ir tāda, ka šī bonusa nauda nav brīvi apgrozāma nauda, tā ir sava veida naudas paraugs, kas tikai kalpo attiecīgās vietnes izmēģināšanai.  Jaunākie kazino bonusi un piedāvājumi nemitīgi mainās, taču daudzas vietnes arī ilgstoši saglabā to pašu piedāvājumu. Jūs varat atrast labākos piedāvājumus, meklējot tiešsaistes vietnēs dažādus piedāvājumus. Parasti lielākām un labāk pazīstamām tiešsaistes kazino vietnēm būs labāki piedāvājumi, jo tam ir daudz lielāks budžets šādiem darbības veicināšanas pasākumiem. Viņiem ir arī saprātīgāki laimestu noteikumi, jo šādā izmēra uzņēmumiem ir svarīgi, lai viņu labā slava netiktu sabojāta ar skaļiem gadījumiem, kuros viņu vārds varētu izskanēt uz negatīva fona.  Vienmēr apskatiet noteikumus, pirms pieņemat jebkādu bonusa naudu, jo mazāk pazīstamiem casino var būt kādi slēptie noteikumi, kuri paredz, ka Jūsu nupat iegūtā bonusa nauda īstenībā nav par brīvu.

Viena no iespējām, kā iegūt bezmaksas spēles kazino, ir izmantot bonusa kodus. Kaut arī daudzās kazino vietnēs ir samazinājies bonusa kodu lietojums un tas ir nomainīts par labu tam, ka tagad visiem spēlētājiem tiek piešķirtas vienādas izmēģinājuma priekšrocības, joprojām ir daudzi portāli, kas šos kodus izmanto. Bonusa kods ir kā kupons, ko var iemainīt par kādu bonusu, piemēram, pret bezmaksas griezieniem. Kods parasti ir vārds vai daži cipari, un tie parasti tiek piedāvāti, izmantojot reklāmas ziņas, kuras tiek nosūtītas e-pastā, tādēļ ir ieteicams pieteikties pāris tiešsaistes kazino regulārajām ziņām.

Kazino bonusi arī dažādās valstīs ir atšķirīga. Šeit jums vajadzētu sagaidīt zemāku kazino bonusu, bet, ja jūs dodaties uz Skandināvijas valstīm, piemēram, Somiju, jūs varētu saņemt bonusus līdz 1000 eiro. Ja jūs neticat, vienkārši redzēt sev: šeit ir lapa, kurā ir casinobonus. Protams, lielas summas, piemēram, tas ir sadalīts starp noguldījumiem, tāpēc jums būs jāiegulda nauda vismaz divreiz, lai iegūtu visu bonusu.

Vēl var iegūt bonusus, noguldot zināmu naudas summu. Parasti šāds bonuss ir vai nu noteikta summa vai procentuālā daļa no Jūsu iemaksātā. Piemēram, kad ierodoties jaunā vietnē, Jūs varat redzēt uzrakstu, kas vēsta, ka varat pieprasīt 100% bonusu līdz 50 eiro apmērā. Šis 100% nozīmē, ka Jūsu saņemtais bonuss ir tieši tik pat liels, cik Jūsu veiktais depozīts. Ja procentuālais daudzums bija 200%, tad Jūs saņemsiet tonusa naudu, kuras summa ir divas reizes lielāka nekā Jūsu ieguldījums. Ar šādu bonusu ir jāpārskata kazino noteikumi, jo, piemēram, dažos kazino bonusus iegūt var tikai līdz 100 eiro depozītos, bet citos šīs cipars var atšķirties.

Šo jauniegūto bonusa naudu Jūs varat izmantot jebkurām izklaidēm kazino pēc savas sirds patikas. Šajā interneta vietnē ir atrodami informatīvi materiāli par dažādiem kazino aspektiem, piemēram, par pokeru, ruleti un spēļu automātiem, tādēļ ir ieteicams izlasīt arī tos ierakstus, lai Jūs varētu veiksmīgāk izvēlēties, kur tieši izmantot savu bonusa summu!

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija panāca izmaiņas likumdošanā un 2014.gada 1.augustā stājās spēkā likums par nelicencēto azartspēļu ierobežošanu Latvijā. Tā rezultātā tika bloķēta pieeja daudzām ārvalstu azartspēļu interneta vietnēm. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija regulāri atjauno sarakstu ar bloķētajām nelicencētajām interaktīvo azartspēļu mājaslapām. Kopš likuma stāšanās spēkā jau pirmajos divos mēnešos Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija bloķēja gandrīz 200 azartspēļu vietnes.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas prikšniece ir Signe Birne. Viņa atklāja, ka pašos sākumos neesot bijis viegli paskaidrot elektronisko pakalpojumu sniedzējiem kāds ir vēlamais gala rezultāts. To visu apgrūtinājis fakts, ka bez mums zināmajiem elektronisko pakalpojumu sniedzējiem (piemēram, Lattelecom, Tele2, LMT) ir daudz nelieli uzņēmumi, kopumā vairāk kā 240. Tas nozīmē, ka informācija par kādas vietnes bloķēšanu ir jānosūta visiem pakalpojumu sniedzējiem. Tad, kad tiek bloķēta, kāda nelicencēta azartspēļu vietne, to ir jābloķē visiem Latvijā reģistrētajiem elektronisko pakalpojumu sniedzējiem. Otrs pieprasījums tiek nosūtīts visām kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (vairāk kā 55 uzņēmumi), lai tās bloķē maksājumu veikšanu un saņemšanu uz un no nelicencētajām azartspēļu organizācijām.

Ja internetā ir pieejama azartspēļu vietne, kas nav saņēmusi inspekcijas izsniegtu licenci, tiek piefiksēts domēna vārds, IP adrese, azartspēļu organizētājs, tā nosaukums, juridiskā adrese un cita informācija. Lai atlasītu bloķējamās vietnes ir noteikti kritēriji:

• Vietnes popularitāte un reitings Latvijā, Eiropā un citviet pasaulē.
• Vai ir pārkāpti Latvijā noteiktie azartspēļu ierobežojumi.
• Kā zīmols sevi parāda publiskajā telpā.

Azartspēļu inspektori vēro arī to, kas notiek sociālajos tīklos, jo tur ir daudz reklāmas par azartspēļu organizētājiem. Tad, ja mājaslapa ir citā valodā, inspektori nosaka vai tā ir domāta arī Latvijas iedzīvotājiem.

Šajā sarakstā atrodas tādas interneta vietnes kā Triobet.com, Pokerstar.com, Unibet.com un citi. Ja vēlēsieties atvērt kādu no šīm mājaslapām, tad jūs pārlūkā redzēsiet uzrakstu “Šis resurss ir bloķēts”. Trīs valodās (latviski, angliski un krieviski) ir pieejams īss paskaidrojums par to, ka pamatojoties uz Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas lēmumu, MK noteiktajā kārtībā, Elektronisko sakaru komersantam ir jāierobežo Latvijā nelicencēta interaktīvo azartspēļu organizētāja mājaslapa. Lapa tiek bloķēta, jo ir ticis saņemts uz izpildīts lēmums par šādu darbības veikšanu. Par šo lēmumu pieņemšanu atbildīga ir Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija.

Par katru bloķējamo vietni inspektoram vajag sagatavot lēmumu, kurā norāda attiecīgo mājaslapu, IP adresi, organizētāju, domēna vārdu, informāciju par mājaslapas administratoru un normatīvos aktus, kuri pārkāpti veicot azartspēles bez licences.

Tajā pašā laikā, bloķētajām organizācijām tiek nosūtīta informatīva vēstule brīdinot, ka konkrētā vietne tikusi bloķēta un par iespējām kā saņemt azartspēļu licenci Latvijā.

Latvijā populārākās licencētās kazino un azartspēļu interaktīvās vietnes ir Optibet, Betsafe un latloto.lv. Lai gan jebkuru likumu ir iespējams apiet, tomēr izvēloties licencētu interneta vietni, spēlētājs var būt pārliecināts, ka viss notiek pēc likuma. Tas nozīmē, ka laimesti vienmēr tiks izmaksāti, taču problēmu gadījumā ir iespēja vērsties azartspēļu uzarudzības inspekcijā, kura palīdzēs risināt problēmu un noteiks konkrētus mērus.

Ja tomēr vēlaties apmeklēt kādu no Latvijā nelicencētām interaktīvajām azartspēļu vietnēm, to iespējams izdarīt izmantojot starpniekserveri. Izmantojot starpniekserveri, jūs iegūstat citu IP un mājaslapa “uzskatīs”, ka apmeklējat lapu no citas valsts. Sīkāku informāciju varat atrast meklējot internetā atslēgvārdu “proxy server” vai lejuplādējot ZenMate papildinājumu, kurš rada ilūziju, ka mājaslapa tiek apmeklēta atrodoties citā valstī.

Azartspēles ir jebkuras spēles uz naudu, kur to spēlētājiem ir iespēja iegūt laimestu. Noteikumus par azartspēļu organizēšanu nosaka “Azartspēļu un izložu likums”. Sakarā ar šo likumu Latvijā drīkst organizēt šādas azartspēles – spēļu automātu spēles, ruleti, kāršu spēles, derības, bingo, totalizatoru un veiksmes spēles pa telefonu. Vietas, kurās drīkst otganizēt šīs azartspēles ir – tiešsaistes kazino, spēļu zāles, bingo zāles, totalizatora un derību dalības likmju pieņemšanas vietas.

Lai organziētu azartspēles ir nepieciešams saņemt azartspēļu organizēšanas un organizēšanas vietas licenci. Šīs licences izsniedz izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija un tās katru gadu ir jāpārreģistrē. Visa informācija par iesniegumu azartspēļu organizēšanas un organizēšanas vietas licences saņemšanu ir atrodama Azartspēļu un izložu likumā. Lai saņemtu azartspēļu organizēšanas vietas licenci, ir nepieciešams saņemt pašvaldības atļauju par konkrēto organizēšanas vietu. Šim punktam ir izņēmums, ja kazino plānots atvērt četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās.

Lai saņemtu azartspēļu organizēšanas licenci, organizētājam ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem:

• Latvijā ir jēbūt reģistrētai kapitālsabiedrībai (SIA vai AS) un apmaksātajam pamatkapitālam jābūt vismaz 1 400 000 eiro;
• Ja kapitālsabiedrībās ir ārvalstu dalībnieki vai akcionāri, tad to pamatkapitāls nedrīkst pārsniegt 49 procentus. Izņēmums, ja ārvalstu dalībnieki ir no Eiropas Savienības dalībvalstīm vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīm;
• Vismaz pusei no azartspēļu organizētāja padomes locekļiem, ja tāda ir izveidota, un valdes locekļiem ir jābūt Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstu nodokļu maksātājiem (rezidentiem);
• azartspēļu organizētāja padomes loceklim vai valdes loceklim ir jā būt personai, kurai ir nevainojama reputācija un nav atņemtas tiesības veikt komercdarbību.

Ja organizētājs atbilst visiem kritērijiem un tiek saņemta atļauja organizēšanas licences saņemšanai, tad organizētājs var pieteikties azartspēļu organizēšanas vietas licences saņemšanai iesniedzot šādus dokumentus:

1. Pašvaldības atļauju, ka azartspēles drīkst organizēt vēlamajās telpās.
2. Zemesgrāmatas nodalījuma norakstu, kas pierāda īpašuma tiesības uz telpām, kurās plānots otganizēt azartspēles.
3. Ēkas stāva plāns, norādot kurās telpās tiks organizētas azartspēles.
4. Attīstības plāns azartspēļu organizēšanas vietai.
5. Informācija par personu (administratoru), kurš vadīs šo vietu.
6. Izziņa, kura norāda, ka vieta atbilst normatīvo aktu prasībām.
7. Valsts nodeva atkarībā no zartspēļu organizēšanas vietas (Likums par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli).

Mūsdienu tehnoloģiskajā laikmetā arvien populārākas kļūst azartspēlēs interneta vietnēs. Lai saņemtu organizēšanas licenci azartspēļu vietnei ir jāiesniedz šādi dokumenti (1):

1. Konkrētās azartspēles noteikumi.
2. Izziņa par to, ka Latvijā reģistrētā bankā ir atvērts konts, kurš tiks izmantots nor’’ekinoties ar spēlētājiem.
3. Informācija par to, kādas programmas tik izmantotas spēles organizēšanā.
4. Starptautiski atzītas laboratorijas atzinums par programmas pārbaudes rezultātiem.
5. Informācija par to, kurā vietā atradīsies tehnika, kura tiks izmantota spēles azartspēļu organizēšanai un kādi ir drošības pasākumi.
6. Informācija par to, kā tiks aizsargāti fizisko personu dati.
7. Interneta adrese kurā notiks azartspēles.
8. Informāciju par personu, kura ir atbildīga par azartspēlēm.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija 90 dienu laikā (no iesnieguma saņemšanas dienas) pieņem lēmumu izsniegt vai neizsniegt azartspēļu organizēšanas licenci. Lai saņemtu azartspēļu organizēšanas vietas licenci vispirms obligāti ir jāsaņem azartspēļu organizēšanas licenci.

Azartspēļu organizēšanas ierobežojumi un pašvaldību tiesības attiecībā uz azartspēlēm ir noteiktas Azartspēļu un izložu likumā.

Latvijā kontroli un uzraudzību par azartspēļu un izložu likumu ievērošanu veic Finanšu ministrijas iestāde – izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija.

http://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/spelmani-apiet-interneta-blokus-un-turpina-izmantot-nelegalas-azartspeles-timekli.a145688/

Saeimas deputāti aktīvi darbojas un lemj par dažādām nodokļu izmaiņām, lai celtu Latvijas iedzīvotāju labklājību. Šajā rakstā apskatīsim kādas nodokļu izmaiņas ir gaidāmas 2018.gadā un vai viss ir tik skaisti kā tiek stāstīts.

Plānotā #NodokļuReforma mazinās iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību Latvijā

A post shared by Finanšu ministrija (@finansuministrija) on Apr 28, 2017 at 4:57am PDT

Vasaras vidū, 28.jūlijā, Saeima veica likumu grozījumus nodokļu politikas reformu īstenošanai. Jaunie nodokļi stāsies spēkā 2018.gada 1.janvārī un tie ir šādi:

1. Minimālā alga tiks paaugstināta par veseliem 50 €, t.i. no 380 € uz 430 € mēnesī.
2. Tiks ieviesta Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) progresīvā likme.
   1. Iedzīvotājiem, kuriem gada ienākumi nepārsniegs 20 000 € gadā, IIN būs 20%, ieņēmumiem 20 000 € līdz 55 000 € IIN būs 23%, bet ienākumu daļai virs 55 000 € gadā IIN likme būs 31,4%.
   2. Progresīvo likmi piemēros arī izložu, azartspēļu un loteriju laimestu kopējai summai virs 3000 € gadā.
   3. No 2018.gada tiks paaugstināts IIN no kapitāla ienākumiem. Ja līdz šim tie bija 10% vai 15%, tad tagad tie būs 20%. Tas nozīmē, ka paaugstinās nodoklis ienākumiem par dividendēm, akcijām, privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas, depozītprocentu, nekustamā īpašuma ienākumiem un citiem.
   4. IIN atvieglojumi neapliekamajam minimuma katru gadu pieaugs un nākošajā gadā tie būs 200 € algām zem 440 €. Algām no 440-1000€ IIN likme būs diferencēta un pakāpeniski samazināsies. Algām virs 1000 € netiks piešķirts neapliekamais minimums. Pensijām neapliekamais minimums palielināsies par 15 € un tie būs 250 €. Atvieglojums par apgādājamo pieaugs par 25 € un 2018.gadā tie būs 200 €. Attaisnotajos izdevumos būs iespēja atgūt 20%.
3. Sociālās iemaksas.
   1. 0,5% no darba devēja un darba ņēmēja (kopā 1%) tiks novirzīts veselības aprūpei. Tas nozīmē kā darba devēja sociālās iemaksas paaugstināsies no 23,59 uz 24,09 %, taču darba ņēmēja sociālās iemaksas pieaugs no 10,5 % uz 11 % 2018.gadā.
   2. Sociālās iemaksas paaugstināsies no autoratlīdzības – 5% būs jāsedz autoratlīdzības maksātājam.
   3. Pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi nepārsniedz 50 € gadā, sociālās iemaksas nav jāveic. Ienākumiem līdz 430 € mēnesī, jāmaksā vismaz 5 %. Pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi pārsniedz 430 € mēnesī būs jāmaksā 32,13% no brīvi izvēlēta ienākuma, taču tam jābūt vismaz 430 € kā arī jāmaksā vismaz 5% no starpības starp izvēlēto un faktiskajiem ienākumiem.
4. Uzņēmējdarbība. 
   1. Uzņēmuma ienākuma nodoklis (UIN) nebūs jāmaksā reinvestētajai peļņai, taču būs jāmaksā 20 % sadalītajai peļņai (dividendēm) un ar saimniecisko darbību nesaistītajām izmaksām.
   2. No 2018.gada mikrouzņēmuma gada apgrozījums nedrīkstēs pārsniegt 40 000 € (līdz šim tie bijuši 100 000 €). Tāpat no 2019.gada drīkstēs strādāt tikai vienā mikrouzņēmumā.
   3. Patentmaksa līdzšinējo 43 – 100 € mainīsies uz 50 vai 100 €. Pirmās, otrās grupas invalīdiem – 17 € gadā vai 9 € pusgadā.
5. Tiks ieviests reversais PVN piegādēm un pakalpojumiem – būvmateriāli un būvniecība, metālizstrādājumi, sadzīves tehnika, spēļu konsoles. Līdz šim PVN maksātājs varēja nereģistrēties VID, ja gada apgrozījums nepārsniedza 50 000 €, taču līdz ar 2018.gadu apgrozījums nedrīkstēs pārsniegt 40 000 €.
6. 2018.gadā tiks paaugstināts akcīzes nodoklis cigaretēm, alkoholam un degvielai.
7. Izmaiņas skars arī azartspēļu nodokli – +30% spēļu galdiem un automātiem kā arī jaunums – tiešsaistē organizētajām azartspēlēm.

Šo reformu rezultātā lielākie ieguvēji būs mazo algu saņēmēji. Vidēji viens minimālās algas saņēmējs uz rokas iegūs par 44 € lielāku summu.

Artuss Kaimiņš (dzimis Arturs Kaimiņš, 2015.gadā, nomainīja vārdu) uz politiskās skatuves parādījās tikai 2014.gadā un uzreiz piesaistīja Latvijas iedzīvotāju uzmanību ar savu drosmi un atklātību runāt par to, kas patiesībā notiek Saeimā. Šajā rakstā apskatīsim, kā viņš nokļuva līdz politikai.

Artuss ir Latvijas Nacionālā teātra aktieris un plašākai publikai kļuva pazīstams vadīdams Boom FM radiostacijas programmu “Suņu Būda”. Programmas ideja ir tāda, ka A.Kaimiņš aicina dažādus politiķus un Latvijā pazīstamus cilvēkus uz sarunām par svarīgām tēmām, kas notiek valstī. Sarunas Artuss vada ļoti atklāti un uzdod tiešus jautājumus saviem sarunu biedriem. “Suņu Būdā” ir notikušas sarunas ar tādiem cilvēkiem kā Ivars Godmanis, Ainārs Šlesers, Ģirts Ķesteris un pat Latvijas eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Es domāju tāpat. Nepelnīti atlaista. Iveta Pole ir ļoti dzīvesgudra un harizmātiska aktrise. https://t.co/Db0vkdpmsH

— Artuss Kaimins (@artuss) September 3, 2017

2014.gadā Artuss sāka aktīvi iesaistīties politikā un 12.Saeimas vēlēšanās tika ievēlēts no Latvijas Reģionu apvienības saraksta. Drīz vien, 2015.gada decembrī, Artuss izstājās no partijas un kļuva par neatkarīgu Saeimas deputātu. Jau 2016.gada maijā nodibināja savu politisko partiju “Kam pieder valsts”.

Kādā intervijā, saistībā ar politiku Artuss Kaimiņš teicis: “Man nav pašmērķis bijis nokļūt politikā. Mani vienkārši izbesīja, kas notiek. Politika manā dzīvē ir nejaušība. Es ļoti pārdzīvoju līdzi, kas notiek gan ar Latviju, gan partiju. Vadīt partiju ir ļoti grūti, tas paņem enerģiju un laiku. Es to daru ar tīru sirdi.”

Līdz ar iekļūšanu Saeimā, Kaimiņš kļuva “neērts” daudziem deputātiem, jo sēžu laikā viņš filmēja apkārt notiekošo, cik daudz deputāti ir ieradušies un ko viņi dara darba laikā. Šos video Kaimiņš publicēja Youtube un Facebook. Artuss Kaimiņš aktīvi komunicē ar Facebook lietotājiem, regulāri ierakstot savā laika joslā jaunumus par to, kas notiek Saeimā un par atsevišķu deputātu izdarīto, neizdarīto un savādajiem lēmumiem. Šā gada maijā tika virzīts likumapapildinājums par to, lai tiktu liegts filmēt Saeimas sēdes. Kaimiņš uzskata, ka vadošie deputāti tā parāda bailes pirms nākamā gada parlamenta vēlēšanām. Artuss Kaimiņš šo lēmumu komentēja tā: “Man ir pārliecība, ka Saeima atgriežas 90.gados, kas bija bīstami sabiedrībai. Šī ir “Vienotības” un deputātes Solvitas Āboltiņas patiesā seja – slēpt no sabiedrības tai nepieciešamo informāciju”.

Artuss pazīstams ar to, ka aktīvi iesaistās cīņā pret oligarhiem, konkrētāk – Aivaru Lembergu. Viena no pēdējām ziņām ir tāda, ka Artuss Kaimiņš lūdzis KNAB, VID un citām valsts iestādēm pārbaudīt Aivara Lemberga darbību biedrībā “Biznesa attīstības asociācija”. Kaimiņa iesniegumā bija teikts: “Pieejamā informācija ļauj izdarīt pieņēmumu, ka biedrības Biznesa attīstības asociācija patiesais mērķis ir nodrošināt pastāvīgus liela apmēra ieņēmumus Lembergam laikā, kad tiesa arestējusi daļu viņam iespējami piederošo aktīvu. Līdz ar to vēršos atbildīgajās iestādēs, kurām likums garantē pieeju nepieciešamajai informācijai un tiesības pieprasīt pierādījumus no iesaistītajām personām, lai izskanējušos apgalvojumus pārbaudītu”. Lembergs ir šīs biedrības priekšsēdētājs un nu viņa amatpersonas deklarācijas sanāk, ka 16 gadu laikā viņš ir saņēmis 2,7 miljonus. Tā kā kļūšana par miljonāru no darbošanās biedrībā ir netipiska, tad Artusa Kaimiņa aizdomas ir bijušas pamatotas.

Šī gada pašvaldību vēlēšanās Artusa Kaimiņa partija “Kam pieder valsts” bija iesniegusi sarakstus 15 pašvaldību vēlēšanām. Augstākais rezultāts tika sasniegts Alojas novadā, tur iegūtu 11,45% vēlētāju atbalsta. Otrajā vietā ierindojās Jelgavas novads ar iegūto rezultātu 9,25%. Rīgā KPV partija ieguva 1,53% vēlētāju atbalstu. Abos novados domē iekļuva pa diviem deputātiem no katra saraksta. Rīgā saraksta pirmais numurs bija Atis Zakatistovs, bet visvairāk pluss (+) atzīmes ieguva Linda Liepiņa (1666).

Lai gan mūsdienās arvien populārākas kļūst interaktīvās spēļu zāles, jo tur iespējams iegriezt spēļu automātu pat neizejot no mājām, tomēr tas nemazina apmeklētāju skaitu fiziskajās spēļu zālēs. Zināmākās un lielākās spēļu zāles Latvijā ir Fēnikss, Joker, Olympic, Vulkan, Zilais dimants un citi.

Kopš ekonomiskās krīzes, kad līdz ar Latvijas ekonomiku kopumā grūtus laikus piedzīvoja arī azartspēļu bizness, nozare atkopusies un gandrīz sasniedz trekno gadu rādītājus. Pagājušo gadu izložu un azartspēļu nozare noslēdza ar 264,3 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Tas ir tikai mazliet zemāks rādītājs salīdzinot ar 2007.gada rekordu – 276,4 miljonu eiro apgrozījumu gadā. Pēc ekonomiskās krīzes, 2010.gadā tika sasniegts zemākais rādītājs 134,1 miljons eiro. Tā, piemēram, Olympic Casino Latvia pagājušā gada apgrozījums bija 51,645 miljoni eiro.

Arvien straujāka attīstība notiek interaktīvajā azartspēļu biznesā, kas dod iespēju izbaudīt kazino neizejot no mājas, jo jebkuru spēli plašā klāstā ir iespējams spēlēt internetā. 2013.gadā Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas pārskatos pirmo reizi parādījās dati par interaktīvajām azartspēlēm un četru gadu laikā apgrozījums ir desmitkāršojies – no 2 miljoniem eiro līdz 18,3 miljoniem eiro, kas ir ļoti straujšs kāpums. Interaktīvo azartspēļu ieguvumi sastāda 7,26% no kopējiem nozares ieņēmumiem. Līdz pagājušā gada beigām tika bloķētas 899 interaktīvās vietnes, kuras nav ieguvušas azartspēļu licenci Latvijā.

Pēc šā gada februāradatiem Latvijā kopum’darbojās 324 spēļu zāles, ieskaitot sešu kazino. Taču salīdzinot ar pirmskrīzes laiku, piemēram 2005.gadā, Latvijas teritorijā bija divreiz vairāk spēļu zāļu – 650. Atvērt jaunas spēļu zāles kavē pašvaldības, jo 2006.gadā stājās spēkā likums, kas nosaka “azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā rada būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu”. Piemēram, Rīgā pēdējo 11 gadu laikā nav atvērta neviena jauna spēļu zāle.

Kopumā visvairāk spēļu zāles atrodas Rīgā – 155, Liepājā un Daugavpilī – 15, Jelgavā – 14, Ventspilī – 11 un Rēzeknē – 10.

Lielākie izložu un azartspēļu uzņēmumi Latvijā ir SIA “Alfor” un tam pieder spēļu zāles “Fēnikss”. SIA “Olympic Casino” un SIA “Joker”. Šajā sarakstā atrodams arī VAS “Latvijas loto”, kurš rīko “Super Bingo”, “Keno” un citas izlozes. Interesants fakts, ka pirmā izloze notika 1993.gadā spēlē “5 no 45”.

Šā gada pavasarī Jaunā konservatīvā partija (JKP) izteica uzskatu, ka spēļu zāles būtu jāaizliedz un, ka tām būtu jāatrodas tikai viesnīcās. JKP valdes priekšēdētājs Jānis Bordāns teicis: “Ir pienācis laiks izbeigt nepamatoti liberālo pieeju nozarei, kas nenes sabiedrībai nekādu pozitīvu vērtību. Nozares samaksātie nodokļi nekādā ziņā neatsver tos milzu zaudējumus Latvijas sabiedrībai un ekonomikai, ko nodara spēļu automātu brīvā pieejamība uz katra ielas stūra. Sagrautas un izputējušas ģimenes, degradējušies un atkarībās slīgstoši cilvēki pašos spēka gados, pēdējo līdzekļu atņemšana sabiedrības jau tā trūcīgākajiem slāņiem, lai šos līdzekļus pārliktu azartspēļu kompāniju īpašnieku kabatās – tāds ir patiesais azartspēļu nozares “pienesums””.

Bordāns norāda, ka azartspēļu bizness ar katru gadu pieaug, lai gan iedzīvotāju skaits turpina samazināties. Viņš to nosaucis par iedzīvotāju aplaupīšanu, ievedot tos atkarībā. JKP valdes priekšsēdētājs norādījis uz sakritību: “Statistika rāda, ka izsniegto ātro kredītu pieaugums apbrīnojami sakrīt ar azartspēļu nozares pieaugumu. Kā vēl pērnā gada vidū uzsvēra Patērētāju tiesību aizsardzības centra vadītāja, dzīres ātro kredītu tirgū nebūt nav beigušās – gada pieaugums tajā brīdī vēl aizvien bija 20%!”. Bordāna kungs  uzskata, ka ir pienācis laiks tam pielikt punktu.

Latvijas valsts sevi pasludināja par neatkarīgu republiku 1918.gada 18.novembrī un pagaidu valdības vadītājs bija Kārlis Ulmanis.Taču 1940.gadā Latviju okupēja Krievija jeb tajā laikā Padomju Savienība. Sabrūkot Padomju Savienībai 1991.gadā Latvija atjaunoja neatkarību un to atzina arī PSRS. 2004.gadā Latvija iestājās Eiropas Savienībā un NATO.

Saeima ir Latvijas Republikas parlaments un tas sastāv no 100 deputātiem, kuri proporcionāli tiek ievēlēti reizi četros gados. Saeimu ievēl Latvijas pilsoņi. Arī prezidents tiek ievēlēts reizi četros gadus un to dara Saeima.

Pirmais Latvijas Prezidents bija Jānis Čakste, kurš valsti vadīja no 1922.gada līdz 1927.gadam. Atjaunotās Latvijas pirmais prezidents un piektais pēc kārtas bija Guntis Ulmanis, kurš prezidenta krēslā atradās divus termiņus no 1993. līdz 1999.gadam. Viņam sekoja Vaira Vīķe-Freiberga, kura arī prezidentes amatā pavadīja divus termiņus no 1999.gada līdz 2007.gadam. No 2015.gada Latvijas valsts prezidents ir Raimonds Vējonis.

Ministru kabinets ir Latvijas valsts augstākā izpildvara. Ministru kabinets sastāv no Ministru prezidenta un šādiem viņa uzaicinātiem ministriem:

• aizsardzības ministra,
• ārlietu ministra,
• ekonomikas ministra,
• finanšu ministra,
• iekšlietu ministra,
• izglītības un zinātnes ministra,
• kultūras ministra,
• labklājības ministra,
• satiksmes ministra,
• tieslietu ministra,
• veselības ministra,
• vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra,
• zemkopības ministra.

Pašreizējais ministru prezidents ir Māris Kučinskis, kurš darbu kopā ar ministru kabinetu uzsāka 2016.gada 11.februārī.

12.Saeimas vēlēšanas notika 2014.gadā un tajā tika ievēlēti pārstāvji no 6 vēlēšanu sarakstiem:

• “Saskaņa” – 24 deputāti;
• “Vienotība” – 23 deputāti;
• “Zaļo un Zemnieku savienība” – 21 deputāts;
• Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”—”Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” – 17 deputāti;
• “Latvijas Reģionu Apvienība” – 8 deputāti;
• “No sirds Latvijai” – 7 deputāti.

Saskaņa ir sociāldemokrātiska partija, kura tika izveidota 2010.gadā. Tās vadītājs ir Nils Ušakovs, kurš ir arī Rīgas domes priekšsēdētājs. Saskaņa ir parakstījusi sadarbības līgumu ar Krievijas politisko partiju “Vienotā Krievija”. Līgums paredz galvenokārt pieredzes apmaiņu par partiju uzbūvi, organizatorisko darbu, mācību un kadru sagatavošanu utt. Šo partiju visvairāk atbalsta krieviski runājošie iedzīvotāji. Tā kā pārējās partijas ir daudz, tad latviešu balsis sadrumstalojas uz vairākām partijām, taču krieviski runājošie balso par Saskaņu un visās vēlēšanās tie atrodas starp visvairāk balsu saņēmušajām partijām. Taču, salīdzinot ar 11.Saeimas vēlēšanām, kurās Saskaņa ieguva 31 vietu, šajās Saeimas vēlēšanās Saskaņa ieguva 24 vietas, kas ir par 7 vietām mazāk nekā iepriekšējās vēlēšanās. Saskaņa arī intensīvi strādā pie kandidēšanas pašaldību vēlēšanās. Saskaņai ir teritoriālās nodaļas 57 Latvijas pašvaldībās. Vislabākos rezultātus Saskaņa gūst Latgales pašvaldībās.

Vienotība ir centriski labēja politiskā partija, kur tika izveidota apvienojoties trīs partijām – Jaunais laiks, Pilsoniskā savienība un Sabiedrība citai politikai. 10. Saeimas vēlēšanās Vienotība ieguva 33 deputātu vietas, taču jau 11.Saeimas vēlēšanās tika ievēlēti tikai 20 deputāti. 12. Saeimas vēlēšanās vietu skaits mazliet pieaugu un tika ievēlēti 23 deputāti. Vienotības vadītājs ir Arvils Ašeradens. Lai gan Vienotība pēc 11.Saeimas vēlēšanām bija tikai tešā lielākā frakcija, tā tika uzskatīta par uzvarētāju, jo Vienotības pārstāvji Valdis Dombrovskis sagglabāja Ministru prezidenta vietu, bet Solvita Āboltiņa Saeimas priekšsēdētājas vietu. 2016.gada vidū Solvitai Āboltiņai nācās pamest priekšsēdētājas amatu un viņas vietā ārkārtas kongresā tika ievēlēts Andris Piebalgs. 2017. gada vidū no partijas izstājās deputāti Ilze Viņķele, Lolita Čigāne, Andrejs Judins, Ints Dālderis un Aleksejs Loskutovs. Nākošās Saeimas vēlēšanas notiks 2018.gadā.